Kā attīstīt savas mācīšanās prasmes?

         

 Zināšanas ir modernās sabiedrības dzinējspeks, enerģijas avots un sniedz dzīvei daudz priekšrocību. Tomēr tradicionālā izglītības sistēmā, kurā uzsvars likts uz skolām un universitātēm, ir grūti apmierināt pieprasījumu pēc dažādākajām zināšanām un prasmēm. Pat labākās universitātes nespēj sniegt saviem studentiem zināšanas ar ko tiem pietiktu visai dzīvei. Pasaulē viss mainās tik strauji, ka šodien iegūtas iemaņas var zaudēt savu nozīmi jau rīt, tāpēc mācīšanās prasmes bieži ir tas, kam būs vislielākā nozīme ceļā uz panākumiem.

         

  

NEKAD NAV PAR VĒLU

Mācīšanās process nav piesaistīts konkrētam vecumam. Mēs mācāmies nepārtraukti, paši to neapzinoties un mācības nekad nebeidzas. Saprotot to var secināt, ka iespējams arī iemācīties kā mācīties. Lai to apgūtu, pirmkārt, nepieciešams identificēt savu mācīšanās stilu. Ir vairāki veidi, kā mācīties un izmēģinot tos var identificēt to, kas nes vislielākos augļus. Tādi vingrinājumi kā ātrlasīšana var palīdzēt attīstīt informācijas uztveres ātrumu un izpratni, kas, savukārt, nes lieliskus rezultātus uzņemot jaunas zināšanas.Vērts pievērst uzmanību arī nodarbēm, kas sagādā prieku, jo saistot mācību procesu ar pozitīvām emocijām, iespējams sasniegt augtākus rezultātus.

           

 

IZCELT BŪTISKO

Arī veids, kā mēs uzlūkojam informāciju, kas tiek pasniegta tekstuālā formā, nosaka apmācību produktivitāti. Saprotot galvenos mācību satura pieturpunktus, tiek atvieglota un saasināta svaigas informācijas uztvere. Šo metodi bieži izmanto studenti, kas mācoties pasvītro, iekrāso vai citādi konspektē mācību vielu, izceļot būtiskāko saturā tēmas vieglākai apguvei. Tas palīdz pārbaudes darbu veikšanā, jo atvieglo to izpratni, kā arī pasvītrotie vārdi arī palīdz ātri orientēties garākos tekstos.   

 

 

DOMĀT, DOMĀT, DOMĀT

Dažādos pētījumos mācību produktivitātes uzlabošnai tiek ieteikti atmiņas vingrinājumi. Pastāv vairākas tehnikas, kas palīdz atcerēties un mācīties daudz vieglāk. Aktīva un kritiska domāšana, jautājumu uzdošana, izpratnes un pieņēmumu veidošana, kā arī zināšanu pielietošana praksē palīdz attīstīt mācīšanās prasmes. Informācija, ko mēs uzņemam tiek pakļauta trīs atmiņas posmiem: kodēšana, uzglabāšana un atsaukšana atmiņā. Kodēšana atmiņas kontekstā nozīmē piešķirt informācijai formu, kādā to viegli uzglabāt smadzenēs. Tad informācija tiek uzglabāta ilgtermiņa vai īstermiņa atmiņā. Kad rodas nepieciešamība, informācija ir pieejama un iegūstama no atmiņu glabātuves. Vislabākais veids, kā uzlabot savu atmiņu ir izvēloties veselīgu dzīveveidu un pozitīvas dzīves izvēles: regulāri nodarboties ar sportu, ierobežojot stresu, regulāri un veselīgi ēdot, kā arī pietiekami izguļoties. Tādas nodarbes kā jaunas valodas apguve vai dažādu prāta spēļu spēlēšana attīsta domāšanas prasmes un uzlabo īstermiņa atmiņu.

 

 

DAŽI CITI TRIKI

Lai atsauktu atmiņā nepieciešamo informāciju, sāciet ar tās izklāstu domās. Veidojot detalizētus, bet organizētus apgūstamās informācijas izklāstus iespējams izcelt un fokusēties uz būtiskākajiem konceptiem. Vērtīga metode, kā to darīt ir lielas informācijas apjoma sadalīšana mazākās, tematiskās vienībās, ko viegli saprast. Piemēram, mācoties kādu ārzemju valodu iespējams tās apguvi sadalīt funkcionālās grupās, kā mājsaimniecības piederumi, dzīvnieki un dažādas profesijas. Tas ir ļoti vērtīgs rīks atmiņas uzlabošanai, ko nereti izmanto arī skolās sastādot mācību programmas.Tas arī veicina citu atmiņas paņēmienu, proti asociāciju veidošanas prasmju izmantošu. Kad mēs asociējam mentālus attēlus, skaņas, smaržas un garšas ar konkrētām atmiņām, tas izraisa atcerēšanos.

 

 

UZ PAPĪRA PIERAKSTĪTU AIZMIRST GRŪTĀK

To nenoliedzami izraisa arī pierakstu veikšana, pie tam tā jāveic aktīvi, kā arī savi pieraksti jāpārlasa rūpīgi. Jāpieraksta ir temata galvenie pieturpunkti, ko vēlāk ieteicams arī pārrakstīt, jo tas palīdz organizēt domas un noteikt informācijas prioritātes. Paturot to prātā skaidrs, ka nepieciešams iegūt augsta līmeņa izejmateriālu mācību vielas apguvei. Tam, kā veikt pierakstus nepastāv pareizās vai nepareizās formas. Ir iespējamas dažādas pierakstu struktūras un stili, ko iespējams izmantot. Pats būtiskākais ir atrast metodi, kas strādā katram individuāli un pie tās pieturēties, kā arī vienmēr noteikt to, kas no piedāvātās informācijas ir pats būtiskākais. Šo prasmi, turklāt, iespējams trennēt arī skatoties lekcijas internetā, tāpēc tā nav vien studentu privilēģija. Lūk, dažas metodes, kas palīdzēs atpazīt pašu būtiskāko lekcijas saturā:

 

●      Ievads ar aptuvenu temata izklāstu.

●      Teikumi, kas sākas, piemēram, vārdiem: “Četri galvenie…”

●      Vairākkārt atkārtoti koncepti visbiežāk ir būtiski.

 

 

NE TIKAI AR AUSĪM

Fokusēties uz mācīšanos var palīdzēt arī mācīšanās vairāk kā vienā veidā. Piemēram, tā vietā, lai vienkārši klausītos podkāstu, kas sevī iekļau audiālo jeb dzirdes atmiņas pielietošu, var atrast veidu, kā šo informāciju uztvert gan verbālā, gan vizuālā formā. Viens no veidiem, kā to darīt ir arī apgūtā atstāstīšana, piemēram, draugam, piezīmju veikšana vai tā dēvētās domu kartes zīmēšana. Apgūstot informāciju uzreiz vairākos veidos, tiek tālāk stiprinātas zināšanas. Vēl kāds vērtīgs padoms - pierakstus, ja tādi tiek veikti, vēlams rakstīt ar roku uz papīra nevis izmantot datoru vai kādu citu ierīci. Vairākos pētījumos pierādījies, ka rokrakstā veiktas atzīmes prātā nosēžas daudz veiksmīgāk kā digitālie pieraksti.

 

Protams, pats būtiskākais mācību procesā ir regulārs treniņš. Atkārtojiet un izmēģiniet informāciju atkal un atkal to pierakstot vai izlasot skaļi balsī. Ir pierādīts ka regulāra mācību vielas atkārtošana ar mācību pārtraukumiem - konkrētu laika posmu visu uzmanību pilnībā veltīt mācībām - ir daudz efektīvāks veids kā iegaumēt liela apjoma informāciju, nekā mēģinot iegaumēt to īsā laika posmā. Visas šīs atmiņas vingrinājumu tehnikas ir ne vien zinātniski apstiprinātas, bet pat līderi, kas spēj iegaumēt milzu apjomu informācijas var galvot par to efektivitāti. Pat ja uzsākot aktivitātes atmiņas trenēšanai nav lielas pieredzes tajā, šīs iegaumēšanas tehnikas var palīdzēt skolā vai darbā.

 

 

Izmantotie resursi:

• https://www.usa.edu/blog/science-backed-memory-tips/
• https://www.verywellmind.com/how-to-become-a-more-effective-learner-2795162
• https://blog.learnfasthq.com/9-tips-to-improve-how-you-learn-your-learning-capacity
• https://www.lifehack.org/860370/learning-techniques
• https://learningcenter.unc.edu/tips-and-tools/effective-note-taking-in-class/
• https://www.skillsyouneed.com/rhubarb/develop-learning-skills.html
• https://www.educba.com/how-can-we-develop-learning-skills/
• https://www.ecoleglobale.com/blog/how-to-improve-students-learning-skills/